20 Jan Izzinām vēsturi caur sajūtām
Tieši šodien, 20.janvāra, vējainajā un puteņainajā dienā skolēni devās skolas pagalmā pie barikāžu atceres ugunskura, lai pieminētu tā laika notikumus. Īpašu sajūtu noteikti radīja siltā tēja, ugunskura dūmi, kopīgi dziedātās dziesmas “Div dūjiņas gaisā skrēja”, “Šeit ir Latvija”, “Nu ar Dievu, Vidzemīte”. Tas radīja kopības sajūtu un mums, pieaugušajiem, pārliecību, ka mūsdienu bērniem ir būtiski latviešu tautas vēstures būtiskākos notikumus mācīt citādi. Daži skolēni atnesa savu pagalīti lielajā ugunskurā, lai kaut nedaudz sajustu piederību Barikāžu laikam.
Latvijas Valsts ceļš uz brīvību sākās 1991.gada barikādēs. Tas ir stāsts par cilvēku vienotību, pārliecību un ticību.
Barikāžu tēma izskanēja ļoti daudzās mācību stundās, skolēni atainoja tā laika notikumus zīmējumos, intervēja savus tuviniekus, mācījās latviešu tautas dziesmas, risināja uzdevumus matemātikā, pētīja spēku un pretspēku dabaszinībās, rakstīja vēstuli barikāžu dalībniekam.
6.klasēm starpdisciplināru stundu noorganizēja sociālo zinību, mūzikas, dabaszinību un matemātikas skolotājas.
Savas saknes vislabāk varam mācīt caur darbību un sajūtām.
Vēstule barikāžu dalībniekam – viens no uzdevumiem sociālo zinību stundā.
Publicējam 6.-klasnieka vēstuli tētim. Personu vārdi vēstulē mainīti.
Sveiks, Pēter!
Tu jau noteikti zini, ka janvāris ir Barikāžu laiks. Es zinu, cik svarīga tev ir Latvija, tāpēc nolēmu padalīties ar savām domām. Es, protams, ļoti priecāšos, ja saņemšu arī Tavas domas.
Mani ļoti pārsteidza cilvēku apņēmība, jo visi zināja, ka ienaidnieki var uzbrukt ar ieročiem. Daudziem barikāžu dalībniekiem ieroču nebija. Daudzi neskatījās uz savu vecumu. Un tas ir apbrīnojami. Ikvienam cilvēkam noteikti bija bail, bet bailes nespēja mūs apstādināt. Mani apbrīno arī tas, ka cilvēki ziedoja dažādus materiālus. Es nedomāju, ka cilvēki bija ļoti bagāti. Bet cilvēki ziedoja. Varbūt tie bija pēdējie materiāli, kas pieejami. Latvijas tauta vienmēr bijusi īpaša. daudzi noteikti vēl šodien brīnās, kā dziesma spēja saliedēt tautu. Bija tik daudz dziesmu. ne visi mācēja dziedāt. daži klausījās, daži mēģināja dziedāt līdzi. Par to nevienu nesodīja. Ugunskura gaismā tika izdziedātas dziesmas, kas mūžam paliks sirdī.
Paldies par to, ko Tu darīji. Šo darbu mūžam atgādinās spīdīgā nozīmīte kastītē, kura ir cieši noglabāta plauktā. Cik daudz šī mazā nozīmīte atgādina! Cik dažādu emociju tā glabā! paldies, ka cīnījies par brīvu Latviju. paldies, ka piedalījies šī mērķa realizēšanā. Mums visiem bija kopīgs mērķis – pasargāt mūsu brīvo Latviju. Paldies!
Ar mīļiem sveicieniem, Tava meita Agnese.
2022.gada 20.janvārī
